Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.
Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.
Tempotimor (Dili) – Hahú Maiu-Outubru 2019, kondisaun ekonomia iha rai-laran monu. Alende ne'e, situasaun mós ladi'ak kompara ho tinan seluk liubá.
Prezidente Federasaun Kooperativa Kréditu Hanai Malu (FKKHM), Elizário Ferreira informa kestaun ne'e, hafoin hasoru Prezidente Repúblika, Sesta (22/11/19) iha Palásiu Prezidensiál Bairru-pite, Dili.
"Tinan kotuk liubá, situasaun la'o di'ak. Ekonomikamente di'ak. Maibé, tinan ida ne'e hahú husi fulan Maiu mai to'o fim Outubru ba Dezembru, bele dehan merkadu monu," dehan Elizário.
Eis deputadu ne'e dehan, merkadu monu tanba intermu kapasidade kompras menus tebes, no kauza ne'e rasik husi sirkulasaun moeda ne'ebé ladún too iha nivel baze.
Maski nune'e, kooperativa tenta hodi fó apoiu nafatin ba kliente ou koperante sira, atu nune'e bele dezenvolve ekonomia hahú husi baze.
“Momentu harii foufoun, FKKHM halibur 87 membrus. Agora iha ona membru ou koperante hamutuk 12.898 membrus no konsege halibur ona osan $5.6 Miloens ne'ebé akomoda iha koperativa,” nia esplika.
Tempotimor (Dili) – Diretór Nasionál Irigasaun no Jestaun Bee (DNIJB), Ministériu Agrikultur no Peskas (MAP), Martinho Laurentino Soares rekoñese, irigasaun barak iha territóriu Timor laran, seidauk bele hadi'a hotu. Nia dehan, orsamentu ba manutensaun kiik mak sai obstaklu.
“Irigasaun barak. Bainhira ami nia diresaun hetan ona osan husi fundu infraestrutura, dalaruma projetu kiik sira, ami labele hetan ona. Tanba, diresaun seluk mós presiza osan," Martino informa iha salaun João Paulo II, Comoro bainhira partisipa semináriu ‘Hasa'e Produsaun Lokál no Partisipasaun Feto Nian’, Sesta (23/11/19).
Diretór ne'e dehan, kada tinan Governu tau atensaun nafatin, maibé servisu mak barak. Nune'e, Governu labele kobre dala ida de'it.
“Osan husi kapitál dezenvolvimentu la'ós ba irigasaun de'it. Maibé, atende mós Diresaun Jerál Peskas, Plenária no Florestas," dehan Martinho.
Nia akresenta, ba irigasaun sira ne'ebé seidauk hadi'a ne'e, iha ona dezeñu. Maibé, osan mak la sufisiénte.
"Husi 2012 mai leten, ami halo estudu no dadus kompleitu ona. No dezeñu ba irigasaun hirak ne'e seidauk halo, agora iha hotu ona. Maibé, kestaun orsamentu de'it. Kuandu Governu prontu atu tau osan, ami hein atu halo de'it," nia subliña.
Nia dehan, iha tinan fiskál 2020 laiha projeitu irigasaun. Tanba osan laiha. "Ba 2020 ami laiha projetu boot ba irigasaun. Tanba orsamentu laiha. OJE 2020 ne'ebé atu aloka ba MAP mínimu tebes," nia dehan.
Tempotimor (Dili) - Lista asesor ne’ebé Ministériu Finansas (MF) haruka ba Parlamentu Nasional (PN) nakonu ho konfuzaun, tanba kargu ne’ebé loloos la konsidera nu’udar asesor tama hotu iha lista refere.
Tempotimor (Dili) - Governu Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Taur Matan Ruak fó serbisu ba asesor liu rihun ida. Husi númeru ne’e ministériu balun bele iha asesor to’o na’in 192.
Tempotimor (Dili) – Xefe Governu, Taur Matan Ruak dehan, nia sei la preokupa ho opiniaun barak ne'ebé fó sai kona-ba montante Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 ne'ebé bo'ot tebes. Tanba, sei iha prosesu diskusaun.
"Hau la preokupa. Tanba sei iha diskusaun iha Parlamentu. Buat hirak ne'e, opiniaun idaidak ninian. Ami haruka proposta ba, naturalmente ao longo de diskusaun mak ita hare'e. Maibé, ha'u la espekula ida ne'e," dehan Taur iha Palásiu Prezidensiál Bairru-pite, Kinta (21/11/19).
Xefe Governu ne'e mós afirma, desizaun hotu sei fó sai bainhira halo ona diskusaun. Ho nune'e, nia husu atu la presiza halo espekulasaun. Tanba, nia dehan, ida ne'e nu'udar planu Governu nian.
"Montante ne'ebé ami haruka ba Billaun $1,950. Durante diskusaun mak foin hare'e solusaun saida? Alterasaun karik, iha ne'ebé? Tanba saida? Área ida ne'ebé? Ida ne'e diskusaun iha PN," Taur esklarese.
PM Taur dehan, iha tinan ida ne'e primeira vez Governu tau osan $800 e tal mill ba seitór sosiál nian, liuliu edukasaun. Tanba tuir PM, seitór ne'e importante.
Remodelasaun
Iha okaziaun ne'e, PM Taur mós konsidera planu remodelasaun ba VIII Governu, hanesan opiniaun ida. Ne'ebé, atu realiza tenke liu husi avaliasaun ba kada membru Governu.
"Ne'e opiniaun ida. Maibé, atu ba remodelasaun tenke halo uluk avaliasaun. Tanba ne'e, ha'u seidauk ko'alia kona-ba ida ne'e," hatete Xefi Governu ne'e.
Nia esklarese, atu halo avaliasaun ne'e kompetensia tomak Primeiru Ministru nian. Tanba, tuir PM Taur, lei mak hateten nune'e.
"Avaliasaun ba membru Governu ne'e, PM mak halo. Klaru katak PM nakloke ba opiniaun no kritika hotu. Maibé iha lei hateten katak kompetensia idak-idak ninian," nia esplika.
Taur dehan, nia fiar koligasaun AMP sei metin nafatin no la'o normál.
Tempotimor (Dili) – Hatán ba preokupasaun públiku,kona-ba kazu krime ne'ebé akontese beibeik iha Kapitál Dili, Komandante Jerál (Komjer) PNTL, Faustino da Costa hatete, nia koloka ona nia membru sira iha fatin risku.
"Ha'u, la'ós atu hatán ba señor Ministru Interiór. Lae. Maibé, saida mak ami halo mak, desloka membru sira iha fatin ne'ebé risku, para halo servisu. Koloka membru sira ne'ebé tenke ser hala'o ninia servisu no haree mós ba poténsia risku," dehan Komjer Faustino, Kinta (21/11/19) hafoin hasoru Prezidente Repúblika iha Palásiu Prezidensiál, Bairru-pite, Dili.
Tuir Komjer PNTL, membru ne'ebé atu halo seguransa ba Kapitál Dili sufisiénte. Tanba membru hamutuk 500.
"Loos duni. Ami sei bele dehan katak membru sira iha Kapitál Dili sei sufisiénte. Tanba hamutuk na'in 500. Maibé, husi númeru ne'e balun la halo ona servisu ativu. Tanba, ida abandona servisu mak barak liu no balun moras permanente hanesan struk. Entaun, ita haree númeru ne'e 500. Maibé, realidade iha operasaun ne'e ema la to'o 500," nia esplika.
Esforsu Nafatin
Tuir Komjer Faustino, iha Kapitál Dili nia orienta ona ninia membru sira atu koloka ba postu permanente nomós postu movel.
“Postu permanente ne'ebé la'ós partensia ba tranzitu ne'e iha 9. Iha postu 9 ne'e, koloka ona membru kada postu menus liu mak na'in 4. Iha postu balun koloka na'in 6 to'o na'in 11,” Komjer ne'e esplika.
Nia afirma, postu permanente ba tranzitu iha Dili laran hamutuk 7, nune'e membru sira ne'ebé destaka iha postu sira ne'e hamutuk na'in 6.
"Membru sira ne'ebé destaka ba postu hirak ne'e, atu asegura 24 oras nia laran. Alende ne'e mós ita iha postu movél ba iha fatin sira ne'ebé bele dehan pertense ba risku," Komjer PNTL ne'e subliña.
Alende postu permanente no movel, iha mós postu permanente unidade nian. Ne'ebé, nia dehan, kalan-kalan ativu rutinas la'o nafatin fó seguransa ba komunidade Kapitál Dili.
“Uluk ita hanoin, membru sira uza sivíl mak ba de'it. Maibé, agora ita muda no tau fali farda ka atributu instituisaun PNTL nian," nia dehan.
Komjer Faustino mós husu ba membru PNTL sira ne'ebé hela iha bairru ka aldeia, atu kontribui mós ba paz iha ninia hela fatin.
Tempotimor (Dili) – Hafoin hasoru Prezidente Repúblika, Kinta (21/11/19) iha Palásiu Prezidensiál Bairru-Pite, Primeiru Ministru (PM) Taur Matan Ruak deklara apoiu Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo, atu halo diálogu para hakotu empasse polítika durante ne'e.
https://www.youtube.com/watch?v=s1G7p2oTKWc
Tempotimor (Dili) – Relasiona ho Timoroan sira-nia pasaporte ne'ebé mate iha estranjeiru, Ministériu Negósiu Estranjéiru no Kooperasaun (MNEK) servisu hamutuk ho Ministériu Justisa (MJ) forma ekipa levantamentu dadus nian ba rai liur, hodi identifika Timoroan sira ne'ebé pasaporte mate ona.
"Tinan oin, Ministériu Justisa (MJ) nia ekipa ba para haree pasaporte hirak ne'e. Tanba, ema na'in hira ita seidauk identifika. Nune'e, ita haruka uluk ekipa balun para halo levantamentu dadus," dehan MNEK, Dionísio Babo Soares iha Palásiu Governu, Kuarta (20/11/19).
Dionísio dehan, bainhira levantamentu dadus hotu ona, foin mak foti desizaun no entrega dadus hirak ne'e ba Ministériu Justisa. Liuliu ba diresaun ne'ebé toma konta ba pasaporte ninian. MNEK, tuir Babo, fasilita halo levantemantu dadus husi Timoroan sira iha Inglaterra, Irlandia no Portugál.
MNEK mós husu ba Timoroan sira iha Inglaterra, Irlandia no Portugál atu prepara an. Tanba, ekipa levantamentu dadus sei semana ida iha Inglaterra, depois ba fali Irlandia-norte no Portugál.
Tempotimor (Dili) – To'o agora, karreta Toyota Prado hamutuk 35, eis deputadu sira seidauk hatama filafali ba Parlamentu Nasionál. Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Arão Noe dehan, hein de'it prosesu judisiál.
"Karta, PN haruka ona ba liuhosi sekretariadu ba Ministériu Públiku. Agora, ita hein prosesu judisiál para hatene definisaun ba karreta ne'e hanusa? Ita hein de'it prosesu," informa PPN iha Palasiu Prezidensiál, Bairru-pite, Kuarta (20/11/19).
Tuir PPN, karreta marka Toyota Prado husi tinan lejislasaun liubá hamutuk 65. Ne'ebé, ida eis deputadu sira hatama filafali hamutuk 30. Nune'e, karreta Prado ne'ebé seidauk hatama filafali ba PN, husi eis deputadu sira hamutuk 35.
Hatán jornalista kona-ba reaje husi deputadu sira bainhira simu karreta foun? Ho hamnasa, PPN dehan karreta hirak ne'e, fahe hotu ona.
"Kareta fahe hotu ona. Imi hare'e de'it lorloron deputadu sira sa'e hela. Atu koalia tan saida?" PPN hakotu.
Error: No articles to display
.