Login to your account

Username *
Password *
Remember Me
Tempo Timor

Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

Tempotimor (Dili) – Ministra Finansas interina, Sara Lobo Brites relata, ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2019, atinje ona % 60.

Nia dehan, ezekusaun OJE 2019 ba kategória saláriu no vensimentu, bens servisu no transferénsia públika, la'o tuir rítmu ezekusaun nian. La'o ho di'ak.

“Agora, kapitál menór no kapitál dezenvolvimentu mak sei kiik, tanba projeitu fíziku ne'e ita hein progresu no kapitál menór ne'e tenke hein kompañia sira lori ona mai mak foin selu. Maibé, nia totál  ne'e mak % 60," hatete Sara Lobo Brites iha Parlamentu Nasional, Tersa (08/10/19).

Nia afirma, bainhira ezekusaun to'o iha dezembru, bele atinje ona pursentu boot.

"Ita sei haree too dezembru. Tanba, ita sei iha fulan tolu. Nune'e, to'o dezembru ezekusaun sei sa'e. Tanba, projetu barak mak sei selu iha tinan oin. Inklui, projetu 143 ne'ebé sai polémika no balun to'o agora seidauk selu. Tanba ne'e, afetadu ba ezekusaun kiik," dehan MF Sara Lobo.

Comment

Tempotimor (Dili) – Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN) husu ba bankada Governu atu labele 'show force' ba proposta lei atividade petrolífeiru no lei fundu petrolífeiru ne'ebé hetan veto husi Prezidente Repúblika. Tanba, tuir bankada oposizaun ne'e, buat ida mak inkonstituisionalidade kontinua inkonstituisionalidade.

"Se ita hakarak show of power ne'e ita la'o. Maibé, ita la muda buat ida. Ida inkonstituisionalidade kontinua inkonstituisionalidade. Tanba la tuir buat ne'ebé mak tribunál hatudu nia konsekuénsia mak diploma ne'e sei la hetan promulgasaun," deklara Prezidente Bankada FRETILIN, Aniceto Guterres Lopes iha plenária PN, Tersa (08/10/19).

FRETILIN husu ba bankada Governu, atu halo reformulasaun ba diploma rua ne'ebé hetan julga husi Tribunál Rekursu no inkonstituisionalidade.

"Husu ba bankada Governu, mai ita hamutuk halo reformulasaun ba diploma sira ne'e, hanesan obrigasaun konstituisionál atu kumpri Konstituisaun RDTL no desizaun tribunal, nu'udar desizaun aas liu iha estadu Timor-Leste," dehan Aniceto Guterres.

Hatán ba deklarasaun ne'e, Prezidente Bankada CNRT Duarte Nunes katak, bankada Governu iha ona kondisaun ba halo reformulasaun ba diploma lei atividade petrolífeiru no lei fundu petrolífeiru.

Iha fatin hanesan, Bankada Partidu Libertasauan Povu (PLP), Maria Angelina Sarmento katak PLP prontu halo apresiasaun ba artigu ne'ebé mak ein kestaun.

"PLP Laiha objetivu show force. Maibé, oinsá mak show force be with dezenvolvimentu ba povu ida ne'e, atu lori dezenvolvimentu ne'ebé di'ak no sustentavel," dehan Maria.

Comment

Tempotimor (Dili) – Movimentu Universitáriu Timor-Leste (MUTL), Tersa (08/10/19) kontinua hala'o  asaun protesta ba Parlamentu Nasionál (PN), relasiona ho rezolusaun PN ne'ebé aprova orsamentu millaun $41 atu sosa tan karreta  foun ba deputadu sira.

Portavoz MUTL, Gregorio Alves lansa ameasa bainhira laiha resposta pozitivu husi PN, MUTL sei hala'o nafatin asaun protesta to'o hetan resposta.

"Orsamentu ne'ebe aprova millaun $41 atu sosa kareta Prado ba deputadu 47 pesoas, ne'ebé  ezije hela karreta foun, maski realidade hatudu povu halerik hela ba infraestrutura no problema seluk. Tansá  tenki sosa hela dei't karreta," dehan Gregorio Alves iha área Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Liceu, Tersa (08/10/19).

Tuir Gregorio, PN loloos gasta osan ba dezenvolvimentu hodi povu hotu bele sente benefísiu husi orsamentu hirak ne'e. Gastu osan labele ba elit polítika sira nia di'ak de'it. Maibé, presiza mós haree  povu nia moris.

Nia afirma, realidade hatudu iha parte edukasaun, kondisaun eskola barak mak la di'ak, fasilidade postu saúde menus, estrada, bee moos no eletrisidade ne'ebe povu halerik hela.

Tan ne'e, nia dehan, MUTL husu ba PN presiza tetu didiak antes atu sosa karreta foun. Tanba, osan atu sosa karreta ne'e povu nian no la'ós o montante boot.

Comment

Tempotimor (Dili) –  Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), Julião da Silva katak maske iha peskiza balun ne'ebé hatudu katak dezempregu iha rai laran %11, maibé presiza halo fali Oralia, tanba  dadus la konkretu.

"SEFOPE mós prevé ona Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 mai para halo fali Oralia ida hodi hetan dadus ne'ebé konkretu, para Governu bele halo polítika ida para oinsá kontribui ba redúz númeru dezempregu iha nasaun Timor-Leste," dehan SEFOPE iha Ministériu Finansas, Segunda (07/10/19).

Nia afirma,  dadaun ne'e juventude ne'ebé mak asesu ona ba kampu servisu foin mak %46 resin.

"Sira ne'ebé asesu ona ba servisu aumenta %46 resin. Espera katak oportunidade tuir mai Governu halo polítika ida ne'ebé di'ak no forte. Tanba ne'e, iha VIII Governu iha kompromisiu hodi fó kampu servisu ba joven sira 60.000 kada tinan," tenik Julião.

Nia mós dehan, liuhusi polítika VIII Governu mak iha tinan 2020 Governu sei estabelese sentru formasaun ne'ebé ho estandar internasionál ne'ebé sei akumula juventude sira husi 5.000 to'o 10.000, hodi asesu ba nesesidade indústria ne'ebé iha.

Comment

Tempotimor (Dili) – Prokuradór Jerál Repúblika (PJR), José da Costa Ximenes hatete, kazu desputa rai iha Kaitehu, Munisípiu Likisa ne'e iha Diresaun Nasionál Terras e Propriedades (DNTP). Tan ne'e, tuir PJR José Ximenes, Ministériu Justisa mak bele esplika kona-ba problema ne'e.

"Problema rai, hanesan problema ne'ebé importante. Tanba sai hanesan sentru konflitu iha Timor-Leste. Ita sei lembra 2006 no 2007, kuandu krizi akontese, funsionáriu no autoriedade lokál barak to'o rejistu hotu fahi luhan hotu para hetan osan," dehan PJR José da Costa Ximenes iha Palásiu Prezidensiál Bairro-Pite, Segunda (07/10/19).

Nia dehan, iha tempu agora ema balun hahú fa'an fali rai estadu ba estadu. "Agora, ema balun fa'an rai estadu ba estadu. Rai ne'e rai balun estadu ninian balun komunitáriu ninian no rai privadu. Ida ne'e problema DNTP nian. Ne'ebé ha'u hanoin estadu ne'e tenke afirma, se la afirma susar," José tenik.

Tuir nia, rai ne'ebé iha parte tasi ibun hanesan iha parte Bebonuk nian, ne'ebé estabelese Hotel Arbiru ne'e, ema halo uma arbiru. Inklui estrada sira. Maibé, tuir loloos metru atus ida husi tasi ibun ne'e partense ba rai estadu.

"Ita lalika ba dook ida. Rai ida Hotel Arbiru nian tesik ba tasi ibun ne'e, ema halo uma arbiru no estrada. Ita boot sira hatene, metru 100 husi tasi ne'e partense ba estadu. Maibé, saida mak akontese, bainhira ema ba halo uma iha ne'ebá laiha Obras Públiku inklui DNTP fó hatene katak rai ne'e estadu nian," dehan PJR.

Nia mós husu ba Ministru Justisa atu hatán ba problema ne'e, tanba problema ne'e kona-ba DNTP, Ministériu Justisa.

"Liuliu ema sira ne'ebé halo uma tuir mota ibun, hanesan iha Kaitehu, Likisa nian ne'e problema DNTP. Tan ne'e, husu ba señor Ministru Justisa para bele responde situasaun ida ne'e," PJR afirma.

Comment

Tempotimor (Dili) – Ajenda plenária iha Parlamentu Nasionál (PN), Segunda (07/10/19) kansela. Tuir Vise II Prezidente Parlamentu Nasionál, Luis Roberto kanselamentu ne'e bazeia ba regulamentu PN nian artigu 5 (lima), kona-ba subtituisaun.

Iha regulamentu ne'e, Luis hatutan, bainhira deputada ida la prezensa iha PN loron tolu tutuir malu, presiza halo karta notifikasaun ida ba bankada rasik hodi subtitui deputada balun.

"Maibé Deputada Helena Martins Belo ho Lucia Taeki, ne'ebé halo hela viajen espesiál ba Italia ne'e ba hala'o servisu misaun PN nian. Tanba ne'e, la presiza subtitui. Se ita kada komisaun ida bainhira hetan viza hala'o viajen ba liur, hotu-hotu iha subtitui ne'e razaun oinsá? Hau konsidera subtitui ne'e hanesan eiru ida," hatete Luis Roberto iha PN, Segunda (07/10/19).

Vice Prezidente PN ne'e esplika, antes karta husi Komisaun F relasiona ho viajen deputada nain rua nian ne'e ba Italia, tama ona iha meza PN, Prezidente PN mós hatún ona despaixu pozitivu iha dia 19 setembru, katak deputada nain rua ba hala'o enkontru ida iha Italia. Ida ne'e, luis dehan, hanesan hala'o misaun PN nian.

"Ho razaun hirak ne'e, mak ohin kansela plenaria ba loron ohin. Se la kansela ou suspensaun ba plenária, signifika katak ohin ne'e lidera deputadu hamutuk 66," dehan Roberto.

Roberto dehan, nune'e meza nafatin mantein pozisaun bazeia ba regulamentu no estatutu deputadu sira nian iha artigu 9 alinea 1 katak kuandu deputada vizita espesiál ba rai liur, la presiza Subtitui.

Bazeia Ba Rejimentu

Entretantu, deputadu Francisco Miranda Branco hatete subtitui temporaria ba Deputada Ilda Maria da conceição hodi servisu temporaria ba Deputada Cidalia Mesquita Ximenes nia fatin no subtitui temporariu ba Deputada Rosela da Costa hodi servisu temporaria ba Deputada Helena Martins Belo nia fatin.

"Subtituisaun ne'ebe mak ami halo ne'e, bazeia ba estatuta no rejimentu. La'ós liuhosi dalan maioria ou menoria. Tanba Deputada Helena Martins Belo ba hala'o estudu komparativu iha Italia," dehan Vise Prezidente Bankada FRETILIN, Francisco Miranda Branco iha PN, Segunda (07/10/19).

Nia dehan, subtituisaun ba deputada la viola regra ruma. Tanba, antes ne'e desizaun husi meza mós iha ona konkordansia. Maibé, mai fali iha plenaria mak kestiona.

Nia afirma, relasiona ho subtituisaun ne'ebé iha, la'ós atu aumenta númeru deputada. Tanba, tuir Branco, deputadu nafatin mantein 65 la iha mudansa ba numeru deputadu.

Subtituisaun ida ne'e, Branco hatete, tuir servisu polítika Parlamentu nian, bele hala'o servisu iha liur. Maibé, nia votus prevalese nafatin labele lakon tenke iha votus nafatin. Tan ne'e, halo subtituisaun.

"Estatutu fó dalan atu subtitui ida hala'o servisu polítiku nian iha rai liur. No ida subtitui tanba presiza iha direitu ba votus,” tenik Branco.  

Comment

Tempotimor (Dili) – Maski hetan absolve iha Tribunál Munisípiu Dili, kazu Vera Carvalho Martins agora iha ona rekursu no hein dezisaun husi Tribunál Rekursu.

"Kazu kona-ba Vera, ami análiza tiha desizaun husi tribunál nian ne'e, ami underline katak desizaun primeira instánsia ladún iha razaun. Ita boot sira (jornalista) hatene, vítima ne'e oho iha loron 3 jullu 2018, depois 12 Setembru mak foin hetan mate isin," dehan Prokuradór Jerál Repúblika (PJR), José da Costa Ximenes iha Palásiu Prezidensiál Bairru-Pite, Segunda (07/10/19).

Tuir PJR, vítima ne'e mate kleur ona, oinsá mak tribunál husu raan sira iha karta no halo teste DNA.

"Oinsa mak tribunal husu fali ninia vistidu ka raan sira ne'e iha kareta? Oinsá mak bele halo teste DNA? Iha provas indikasaun barak iha hela laran. Entaun, halo tiha nia rekursu ba kazu ida ne'e. Agora ita hein desizaun husi Tribunál Rekursu," tenik José Ximenes.

Alende ne'e, tribunál mós halo ona rekursu ba kazu kontentór sira ne'ebé hetan médida kuosaun husi Tribunál Munisípiu Dili iha loron 2 abril 2019.

"Ita mós halo rekursu ba kazu kontentór sia (9). Tanba tribunál mós absolve," dehan PJR ne'e.

Tuir José, kontentór hirak ne'e tama iha Timor-Leste husi Singapura, la ba Jakarta.

“Ita boot sira (jornalista) hatene, bainhira akompaña direta julgamentu aberta katak, ema ne'ebé importa mai Timor-Leste. Arguidu ne'ebé halai lakon ne'e ita selu Rp 150 juta," nia afirma.

Comment

Tempotimor (Dili) – Vise Prezidente Parlamentu Nasionál, Luis Roberto hatete para bele ezekuta ho di'ak Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020, presiza halo kompleta estrutura membru Governu, inklui na'in sia (9) ne'ebé to'o agora sediauk hetan tomada pose, husi Prezidente Repúblika.

“PN husu nafatin ba Prezidente Repúblika atu fó pose ba membtu Governu na'in sia (9) hodi bele ezekuta OJE 2020. Bainhira la hetan pose, susar atu hetan garantia ba ezekusaun orsamentu ho di'ak,” hatete Vise II PPN ne'e ba média, Segunda (07/10/19) iha Parlamentu Nasionál.

Nia esplika, PN hala'o ninia funsaun hanesan reprezenta povu hodi prevee orsamentu. “Maibé, atu ezekuta ou halo jestaun ba OJE ne'e, Governu mak hatene. Tan ne'e, ita husu ba Prezidente Repúblika atu halo kompletu ou fó pose ba membru Governu na'in sia (9),” Luis husu.

Entretantu, deputada Bankada PLP, Maria Angelina Sarmento hateten, iha proposta IJE 2020 ne'e, dia 15 Uutubru sei mai iha PN sei halo diskusaun. Nune'e, sei halo revizaun ba OJE atu tetu oinsa Governu atu ezekuta.

"Tanba ne'e PN nia funsaun atu fiskaliza no fó hanoin dei't ba Governu.  Tanba ne'e ita hotu fo fiar ba Governu nu'udar ezekutadór atu bele ezekuta OJE povu nian. Nune'e, atu ezekuta ho di'ak depende ba Governu atu oinsá para bele rezolve mós membru Governu ne'ebe inkompletu hodi garante ba ezekusaun osan povu nian," katak Angelina.

Nia afirma, proposta OJE ba tinan 2020 ne'ebe aprova ona husi Konselu Ministru ho montante $ 1.95 Biliaun atu ezekuta ho diak filafali ba Goveru.

Comment

Tempotimor (Dili) – Estudante balun husi totál 815 estudante 3 ano, iha Eskola Sekundária Jerál 4 Setembru UNAMET, labele tuir Ezame Nasionál (EN) iha loron 14 Setembru 2019, tanba kondisaun isin rua no problema falta la tuir matéria iha sala laran.

“Ha'u nia parte seidauk bele fó númeru ne'ebé klaru, tanba kondisaun no problema estudante nian hanesan falta, husik hela turma no lista prezensa mamuk. Inklui mós estudante sira ne'ebé isin rua ka partus," informa Diretór Eskola Sekundária Jerál 4 Setembru UNAMET, Dili, Sergio A. dos Santos da Cruz ba tempotimor.com, Segunda (07/10/19) iha Balide, Dili.

Sergio dehan, bazeia ba desizaun ikus husi Ministériu Edukasaun, katak servisu atendimentu dokumentus estudante sira taka ona. Tanba, tuir Sergio, molok estudante sira atu tuir EN, sira  tenke hatama uluk, sira nia dokumentus.

"Kriteria mak ne'e. Estudante sira tenke hatama dokumentus bazeia ba despaxu husi Ministériu Edukasaun nian. Hanesan, diploma Ensinu Baziku ne'ebé legaliza no valór trimestre decimu Segundu Ano no trimestre primeiru no Segundu ne'ebé kompletu, hodi nune'e Ministériu Edukasaun bele verifika katak estudante ne'e legal, hodi tuir Ezame Nasionál,” Sergio informa

Iha fatin hanesan, estudante Decimu Segundu ano 4 Setembru, Isabel de Jesus haktuir antes tama ba Ezame Nasionál  nia tenke halo preparasaun ne'ebe maximu.

"Ha'u sente preparasaun ne'e defisil tebes. Maibé, di'ak nu'udar estudante tenke simu no prepara ho maximu hodi bele tuir Ezame Nasionál ne'e do di'ak liután," nia dehan.

Comment

Tempotimor (Dili) – Kazal Timoroan na'in rua, ne'ebé lori droga tama iha fronteira Indonézia iha ona prizaun preventiva.

"Informasaun ne'ebé iha mak ita nia ema na'in rua, ne'ebé detein iha sela Polísia Indonézia agora sira nia estatutu muda ona ba prizaun preventive. Entaun ita hein prosesu tuir mai," dehan Prokuradór Jerál Repúblika (PJR), José da Costa Ximenes iha Palásiu Prezidensiál Bairru-Pite, Segunda (07/10/19).

"Atu hateten katak ema sira ne'e arguidu. Se mak bele tau matan, mak Governu. Governu bele haree tanba arguidu sira eskolla ona advogadu, maibé Governu mós bele haree posibilidade saida mak bele halo hodi tulun sidadaun ne'ebé mak komete krime iha estranjéiru," PJR informa.

Tuir PJR ne'e, matéria ba kazal na'in rua ne'e responsabilidade Governu nian, hodi servisu hamutuk ho embaixadór Timor-Leste nian iha Indonézia, hodi akompaña prosesu. Tanba Prokuradór Jerál nia servisu mak oinsá atu buka dalan, para bele buka solusaun hamutuk entre nasaun rua ne'e.

Alende ne'e, arguidu sira ne'ebé oho Timoroan ida iha Yogyakarta, na'in tolu agora iha ona prizaun preventiva.

"Ema ne'ebé oho maluk Timoroan ida (João Bosco) iha Yogyakarta, dadaun ne'e na'in tolu iha ona prizaun preventiva, balun mai tiha iha Timor, filafali ba depois parte seguransa sira kaer kuaze na'in tolu, ne'ebé iha ona prizaun preventiva," tenik PJR.

Comment

Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« June 2025 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30            

Tempo Timor Networks

Online Counter